MELNZEME

Es esmu Zane.
Nosaukums "melnzeme" radās, kā viss, kas rodas.
Zemes dziļumos rodas māls, sadēdot laukšpatiem un vizlām, un top sarkans, sarkanbrūns vai pelēks. Māls ir zeme, un no šī zemes slāņa rodas trauks.
Kad trauks ir izgājis savas ugunskristības un mālā esošo skābekli atdevis ugunij, tad tas top melns. Tā rodas melnā, svēpētā, reducētā keramika.

Es traukus veidoju ar rokām, un tie sanāk nevienādi, tādi nedaudz asimetriski, un tas ir ļoti cilvēcīgi - cilvēkam līdzīgi. Pirmajā brīdī šķietami robusti, savu apslēpto maigumu tie atklāj savā materialitātē, virsmas gludumā. Māls kā materiāls ir mīksts un pakļāvīgs, un katrs nospiedums veido tajā faktūru, kas saglabājas mālam sastingstot. Šie neskaitāmie pieskārieni, veidojot un pulējot virsmu, pēc apdedzināšanas paliek kā iekausēti  traukā un dāvā to sajūtu, ka trauks ir mazliet dzīvs.

Māla trauku veidošana ar rokām un apdedzināšana malkas ceplī ir ļoti sena tehnika, tajā ir kas pirmatnējs, kas mani aizrauj un fascinē, un es pie tā pieturos. Kurinot cepli es mazliet jūtos kā pirmsieviete, kas kur uguni un sajauc ūdeni ar zemi dubļos, no kuriem radīsies kas jauns.

Mūsu cepli uzmūrēja un savās zināšanās dalījās podnieības meistars Evalds Vasiļevskis. Paldies viņam par to!
Mālu es mācījos keramkas nodaļā Valmieras Mākslas vidusskolā. Paldies skolai!
Mans vīrs Gatis ir mana komanda, kas palīdz būt tajā, ko daru. Paldies viņam!
Ja mēs ar tevi satiksimies "melnzeme" traukos, es priecāšos!

Zane